Pirtiņa latviešiem vienmēr bijusi lielā godā. Dainas to sauc par Māras pirti vai arī par Laimas pirti, jo viņas abas ir klāt svarīgajā cilvēka dzīves brīdī, kad pirtī rodas jauna dzīvība. Māras ziņā ir augums un vieliskās dabas norises, Laimas ziņā — liktenis, laime, laba izdošanās. Senos laikos latviešu pirtiņā tika dzīvots, ieņemti un laisti pasaulē bērni, kā arī sagatavoti apbērēšanai mirušie saimes ļaudis. Latviešiem vecākus cilvēkus, kuri nebija saimes locekļi, sauca par valeniekiem, t.i., par cilvēkiem, kuri dzīvo neatkarīgi, brīvi un, kuriem pirts bija kļuvusi par mājokli. Šādi «pirtnieki» sest­dienas vakarā iznesa savu trūcīgo iedzīvi pirts priekšā, kamēr saimes ļau­dis nāca mazgāties, attīrīties, gan fiziski mazgājoties, gan garīgi. Bez tam pirtiņā tika veikti dažādi pirts rituāli, dziednieciski, veselību nostiprinoši un auglību veicinoši. Ne velti latvieši saka, ka iet pirtiņā parunāt ar Dieviņu. Lietojot pamazināmo formu vārdam Dievs, latvietis norāda, ka viņa Dieviņš ir labs. Pie Dieviņa vēršas pēc padoma, kā izdarīt kādu darbu, nevis lai iegūtu kādu lietu. Dieviņš nosaka un regulē pasaules kārtību un visas dabas norises, ar to seno baltu tautu Dievs atšķiras no citu tautu dieviem. 

                                                           Dievīts raksta debesīs

Latviešu pirts sastāvēja no divām telpām, lielākas un mazākas. Vispirms iegāja mazākajā, ko sauca par priekštelpu, kurai vēlākos laikos izveidoja griestus (senāk to nebija, cilvēkam ieejot pirtī, skatiens atdūrās jumtā). Drēbes tika noliktas uz vienkārša sola vai pakārtas uz sienā iedzītiem vadžiem. Pa otrām durvīm no priekštelpas iegāja pirts sirdī, kurai bija cieši griesti un kaktā pie priekštelpas sienas - krāsns. Krāsns kurtuve tika ierīkota dziļākā vai seklākā bedrē un, lai zemos griestus pasargātu no ugunsnelaimes, virs kurtuves salika daudz apaļu laukakmeņu, kas sakarsēti un aplieti ar aukstu ūdeni, radīja pirtī tvaiku. Pirts durvis bija zemas un ar paaugstu slieksni, lai labāk saglabātu siltumu un, lai ieejot pirtiņā mēs pieliecot galvu sveicinam pirts "gariņu".